Vai Tev patiešām pieder uzņēmums — vai arī uzņēmums pilnībā ir atkarīgs no Tevis? Grāmatvedības birojs no ārpuses var izskatīties veiksmīgs: tam ir klienti, darbinieki un stabili ieņēmumi. Taču, ja īpašnieks ir vienīgais, kurš spēj pieņemt lēmumus, atbildēt uz sarežģītiem klientu jautājumiem un nodrošināt darba kvalitāti, tas vēl nav patstāvīgi funkcionējošs uzņēmums. Tā ir īpašnieka radīta darbavieta. Jumis Pro video cikla “Mēneša impulss 30 minūtēs” sestajā epizodē runāju p

Uzņēmums nevar izaugt tālāk par tā īpašnieka spēju mainīt savu lomu. Grāmatvedības uzņēmuma sākumā īpašnieka profesionālā kompetence ir viena no lielākajām priekšrocībām. Viņš pats apkalpo klientus, pārbauda pārskatus, risina problēmas un kontrolē darba kvalitāti. Taču, uzņēmumam augot, tieši šis darba modelis var kļūt par galveno attīstības šķērsli. Esmu pati izgājusi ceļu no grāmatvedes un ekspertes līdz uzņēmuma vadītājai. Tāpēc zinu, cik grūti ir pārtraukt darīt to, ko pr

Digitalizācija nav pašmērķis. Uzņēmumam nav nepieciešams vēl viens moderns rīks tikai tāpēc, ka to izmanto citi. Tam nepieciešami savlaicīgi un uzticami dati, pārskatāmi procesi un komanda, kas nav pastāvīgi pārslogota. “Excellent Latvia” sarunu ciklā “Pietura — Digitalizācija” kopā ar uzņēmuma valdes locekli Elvi Kvalbergu runājām par to, ko grāmatvedībā un finanšu vadībā iespējams darīt citādi. Sarunā apskatām: • ko uzņēmumu vadītāji patiesībā sagaida no digitalizācijas; •

Grāmatvedības nozari maina ne tikai tehnoloģijas. Mainās arī tas, ko uzņēmumu vadītāji sagaida no finanšu profesionāļiem. Korekti sagatavota uzskaite, deklarācijas un pārskati joprojām ir nepieciešami, taču tie arvien vairāk kļūst par profesionālā pakalpojuma minimumu. Patiesā vērtība rodas brīdī, kad grāmatvedis spēj izskaidrot skaitļus, saskatīt kopsakarības un palīdzēt vadītājam pieņemt pamatotus biznesa lēmumus. Tas nozīmē arī būtisku pašas profesijas maiņu. Ar tehniskām

Profesionālo pakalpojumu biznesā joprojām dzīvs ir bīstams pieņēmums: jo vairāk klientu, jo veiksmīgāks uzņēmums. Tā nav taisnība. Ir klienti, kuru apkalpošana uzņēmumam izmaksā ievērojami vairāk, nekā parāda izrakstītais rēķins. Viņi sistemātiski kavē dokumentu iesniegšanu un rēķinu apmaksu, ignorē profesionālos ieteikumus, pieprasa nesamērīgu uzmanību un pēc tam atbildību par sekām mēģina pārlikt uz grāmatvedi. Šādi klienti ietekmē ne tikai uzņēmuma rentabilitāti. Viņi patē

Starptautisks profesionālais tīkls bieži tiek izmantots kā prestiža apliecinājums. Taču skaists logotips mājaslapā un vārds “globāls” pats par sevi biznesam neko nedod. Savā profesionālajā pieredzē esmu pārliecinājusies, ka starptautiska tīkla patiesā vērtība nesākas ar jaunu klientu vai tūlītēju darījumu. Tā sākas ar attiecībām, uzticēšanos un pieeju pieredzei, kuru vienam pašam iegūt būtu daudz grūtāk. Ja uzņēmums profesionālā tīklā iesaistās tikai ar cerību ātri saņemt jau

Grāmatvedības tirgū notiek klusa, bet būtiska pārbīde. Tā nav tikai par mākslīgo intelektu vai arvien plašāku automatizāciju. Tā ir par to, ko grāmatvedības birojs patiesībā pārdod un kā nosaka sava darba cenu. Klients nepērk grāmatveža nostrādātās stundas. Viņš pērk drošību, savlaicīgu informāciju, kompetenci un spēju pieņemt labākus biznesa lēmumus. Tāpēc birojiem, kuri joprojām konkurē galvenokārt ar zemāko cenu, kļūst arvien grūtāk saglabāt gan peļņu, gan pakalpojuma kval

Mākslīgā intelekta ieviešana grāmatvedībā nesākas ar jauna rīka izvēli. Tā sākas ar kritisku skatienu uz uzņēmuma procesiem, datu kvalitāti un darba organizāciju. Rakstā, kas publicēts Horizon izdevumā “Grāmatvežu Ekspresis”, apkopoju būtiskākos jautājumus, kurus uzņēmumam vajadzētu sev uzdot pirms MI risinājumu ieviešanas. Vai procesi, kurus vēlamies automatizēt, vispār ir sakārtoti? Kuri darbi rada pievienoto vērtību, bet kuri tiek veikti tikai ieraduma pēc? Un vai uzņēmuma