Sarunās par mākslīgo intelektu grāmatvedībā viens no biežākajiem jautājumiem ir: kurš rīks ir vislabākais? Taču tas nav pareizais sākuma punkts. Tehnoloģija pati par sevi nerada vērtību. Izšķiroši ir saprast, kurā darba procesa posmā tā tiks izmantota, kādu problēmu risinās un kā pārbaudīsim iegūtā rezultāta kvalitāti. Rakstā iFinanses analizēju mākslīgā intelekta izmantošanu no finanšu speciālista darba skatpunkta — nevis kā tehnoloģisku brīnumu, bet kā praktisku darba metod

Grāmatvedības nozari maina ne tikai tehnoloģijas. Mainās arī tas, ko uzņēmumu vadītāji sagaida no finanšu profesionāļiem. Korekti sagatavota uzskaite, deklarācijas un pārskati joprojām ir nepieciešami, taču tie arvien vairāk kļūst par profesionālā pakalpojuma minimumu. Patiesā vērtība rodas brīdī, kad grāmatvedis spēj izskaidrot skaitļus, saskatīt kopsakarības un palīdzēt vadītājam pieņemt pamatotus biznesa lēmumus. Tas nozīmē arī būtisku pašas profesijas maiņu. Ar tehniskām

Profesionālo pakalpojumu biznesā joprojām dzīvs ir bīstams pieņēmums: jo vairāk klientu, jo veiksmīgāks uzņēmums. Tā nav taisnība. Ir klienti, kuru apkalpošana uzņēmumam izmaksā ievērojami vairāk, nekā parāda izrakstītais rēķins. Viņi sistemātiski kavē dokumentu iesniegšanu un rēķinu apmaksu, ignorē profesionālos ieteikumus, pieprasa nesamērīgu uzmanību un pēc tam atbildību par sekām mēģina pārlikt uz grāmatvedi. Šādi klienti ietekmē ne tikai uzņēmuma rentabilitāti. Viņi patē

Starptautisks profesionālais tīkls bieži tiek izmantots kā prestiža apliecinājums. Taču skaists logotips mājaslapā un vārds “globāls” pats par sevi biznesam neko nedod. Savā profesionālajā pieredzē esmu pārliecinājusies, ka starptautiska tīkla patiesā vērtība nesākas ar jaunu klientu vai tūlītēju darījumu. Tā sākas ar attiecībām, uzticēšanos un pieeju pieredzei, kuru vienam pašam iegūt būtu daudz grūtāk. Ja uzņēmums profesionālā tīklā iesaistās tikai ar cerību ātri saņemt jau

Grāmatvedības tirgū notiek klusa, bet būtiska pārbīde. Tā nav tikai par mākslīgo intelektu vai arvien plašāku automatizāciju. Tā ir par to, ko grāmatvedības birojs patiesībā pārdod un kā nosaka sava darba cenu. Klients nepērk grāmatveža nostrādātās stundas. Viņš pērk drošību, savlaicīgu informāciju, kompetenci un spēju pieņemt labākus biznesa lēmumus. Tāpēc birojiem, kuri joprojām konkurē galvenokārt ar zemāko cenu, kļūst arvien grūtāk saglabāt gan peļņu, gan pakalpojuma kval

Mākslīgā intelekta ieviešana grāmatvedībā nesākas ar jauna rīka izvēli. Tā sākas ar kritisku skatienu uz uzņēmuma procesiem, datu kvalitāti un darba organizāciju. Rakstā, kas publicēts Horizon izdevumā “Grāmatvežu Ekspresis”, apkopoju būtiskākos jautājumus, kurus uzņēmumam vajadzētu sev uzdot pirms MI risinājumu ieviešanas. Vai procesi, kurus vēlamies automatizēt, vispār ir sakārtoti? Kuri darbi rada pievienoto vērtību, bet kuri tiek veikti tikai ieraduma pēc? Un vai uzņēmuma